Reģistrēto traumu skaits

DEFINĪCIJAS

SSK-10 kods – ar traumu, ievainojumu un saindēšanos saistītās diagnozes kodētas atbilstoši Starptautiskā statistiskā slimību un veselības problēmu klasifikatora 10. redakcijai (SSK-10). Apkopoti dati par pacientiem, kuriem reģistrēts diagnožu kods S00-T78 (pēc SSK-10).

Traumu gadījumu skaits – traumu gadījumu skaits, kas reģistrēts konkrētā gadā ar konkrētu traumu/ievainojumu/saindēšanās diagnozi (diagnožu kodi S00.0 – T78.9 atbilstoši Starptautiskā statistiskā slimību un veselības problēmu klasifikatora 10. redakcijai (SSK-10)). Viens pacients var tikt reģistrēts vairākas reizes konkrētā gada laikā.

Traumu gadījumu skaits uz attiecīgā dzimuma un vecuma 100 000 iedzīvotāju – attiecīgā dzimuma un vecuma traumu gadījumu skaits konkrētā gadā aprēķināts uz vidējo attiecīgā dzimuma un vecuma Latvijas iedzīvotāju skaitu konkrētā gadā, reizinot ar 100 000.

Ievainojuma veids – gūtā ievainojuma veids ir kodēts atbilstoši Ievainojumu datubāzes kodēšanas rokasgrāmatai. Reģistrēto ievainojumu skaits var būt lielāks nekā reģistrēto traumu gadījumu skaits noteiktā laika periodā, jo vienam pacientam var reģistrēt līdz diviem dažādiem ievainojuma veidiem.

Ievainojuma veida īpatsvars (%) – konkrētā ievainojuma veida īpatsvars no reģistrētā ievainojumu kopskaita.

Nolūka loma saistībā ar gūto traumu – nolūka loma saistībā ar gūto traumu ir kodēta atbilstoši Ievainojumu datubāzes kodēšanas rokasgrāmatai. Tā sniedz informāciju par cilvēka nolūku notikušā ievainojuma norisē, piemēram, netīša trauma, vardarbība, tīšs paškaitējums, u.tml.

Nolūka lomas īpatsvars (%) – nolūka lomas saistībā ar gūto ievainojumu īpatsvars no reģistrētā traumu gadījumu kopskaita.

Norises vieta - norises vieta ir kodēta atbilstoši Ievainojumu datubāzes kodēšanas rokasgrāmatai. Tā sniedz informāciju par norises vietu, kur atradās ievainotā persona, kad sākās ievainojumu izraisošais notikums, piemēram, mājas, transporta zona, u.tml.

Norises vietas īpatsvars (%)– noteiktas norises vietas īpatsvars no reģistrētā traumu gadījumu kopskaita.

Vardarbībā cietušās personas – personu skaits, kuras traumu vai ievainojumu guvušas vardarbības vai agresijas laikā.

Vardarbībā cietušo skaits uz 100 000 iedzīvotāju - vardarbībā cietušo skaits konkrētā gadā aprēķināts uz vidējo Latvijas iedzīvotāju skaitu konkrētā gadā, reizinot ar 100 000.

Vardarbībā cietušo skaits uz attiecīgā dzimuma un vecuma 100 000 iedzīvotāju - attiecīgā dzimuma un vecuma vardarbībā cietušo skaits konkrētā gadā aprēķināts uz vidējo attiecīgā dzimuma un vecuma Latvijas iedzīvotāju skaitu konkrētā gadā, reizinot ar 100 000.

Vainīgā saistība ar cietušo– vainīgā saistība ar cietušo ir kodēta atbilstoši Ievainojumu datubāzes kodēšanas rokasgrāmatai. Tā sniedz informāciju par personas, kura nodarījusi fizisku bojājumu, saistību ar pacientu, piemēram, laulātais draugs, vecāki, svešinieks, u.tml.

Traumu izraisošais mehānisms– veids (tiešais mehānisms), kādā tika gūts ievainojums ir kodēts atbilstoši Ievainojumu datubāzes kodēšanas rokasgrāmatai. Tā sniedz informāciju par to kā persona tika ievainota, piemēram, paklūpot, sagriežoties, apdedzinoties u.tml.

Traumu izraisošā mehānisma īpatsvars vecuma grupās (%) – noteiktā traumu izraisošā mehānisma īpatsvars, sadalījumā pa vecuma grupām.

Saindēšanās gadījumu skaits– reģistrēto gadījumu skaits, kura kā ievainojuma veids norādīta saindēšanās, kodēts atbilstoši Ievainojumu datubāzes kodēšanas rokasgrāmatai.

Saindēšanos izraisījusī vielu grupa– ievainojumu izraisījusī viela, ar kuru pacients ir saindējies. Reģistrēto vielu skaits var būt lielāks nekā reģistrēto saindēšanās gadījumu skaits, jo vienam gadījumam var reģistrēt līdz trīs dažādām saindēšanos izraisošām vielām.
Vielu grupas:

Kukaiņi, bezmugurkaulnieki, rāpuļi vai abinieki: pēc Ievainojumu datubāzes kodēšanas rokasgrāmatas, šajā grupā ietilpst – bites, lapsenes, čūskas, skorpioni u.c.

Dūmi: pēc Ievainojumu datubāzes kodēšanas rokasgrāmatas, vielas grupā Dūmi neietilpst viela Oglekļa monooksīds (tvana gāze) un automašīnu izplūdes gazes.

Citas nefarmaceitiskas ķīmiskas vielas: pēc Ievainojumu datubāzes kodēšanas rokasgrāmatas šajā grupā ietilpst – līme, degviela, šķīdinātāji, krāsa, veterinārie līdzekļi, pesticīdi, tīrīšanas līdzekļi, kodīgās ķimikālijas (t.sk. etiķis un etiķa esence), citas precizētas nefarmaceitiskās vielas (t.sk. oglekļa monooksīds jeb tvana gāze, automašīnu izplūdes gāzes), u.c.

DATU AVOTI

Ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistrs par pacientiem, kuri ārstniecības iestādē pēc neatliekamās medicīniskās palīdzības vērsušies traumas, ievainojuma vai saindēšanās dēļ, Slimību profilakses un kontroles centrs

Iedzīvotāju reģistrs, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde

Iedzīvotāju skaits uz gada sākumu, Centrālās statistikas pārvalde

METODOLOĢIJA

Reģistrs tiek papildināts un aktualizēts, pamatojoties uz ārstniecības iestāžu sniegto informāciju.

Ievainojumu datubāzes kodēšanas rokasgrāmata satur dažādus datu elementus, ar kuru palīdzību iespējams sīki raksturot traumas, ievainojuma vai saindēšanās gadījumu.

Ievainojumu datubāzes kodēšanas rokasgrāmata pieejama tiešsaistē: Ievainojumu datubāzes kodēšanas rokasgrāmata.

PUBLIKĀCIJAS

Latvijas veselības aprūpes statistikas gadagrāmatas Saite

Statistikas dati Saite

SAITES

Slimību profilakses un kontroles centrs

KONTAKTPERSONA

Anita Mauriņa

Reģistru pārraudzības nodaļas vadītāja

Tālrunis: 67387665

 

Metadatu sagatavošanas datums: 02.09.2019.