Mirstība

Mirstība (vispārējais mirstības koeficients) – raksturo mirstības intensitāti kopumā. Mirstību aprēķina, attiecinot gada laikā mirušo skaitu pret gada vidējo iedzīvotāju skaitu. Visbiežāk to izsaka uz 1 000 iedzīvotājiem (SPKC to aprēķinājis izteiktu uz 100 000 iedzīvotājiem).

Perinatālais periods – sākas no 22 pilnām grūtniecības nedēļām (154 dienām, kad augļa svars parasti ir 500 g) un beidzas 7 pilnas dienas pēc dzemdībām (0 6 dienas un 23 stundas 59 minūtes).

Perinatālā mirstība – nedzīvi dzimušo bērnu skaits un pirmajā dzīves nedēļā mirušo bērnu skaits no 1000 dzīvi un nedzīvi dzimušiem. Kopš 2017. gada iespējams nodalīt fetocīdus (inducēta augļa nāve medicīnisku indikāciju dēļ) no nedzīvi dzimušajiem, līdz ar to šie gadījumi netiek iekļauti perinatālā mirstībā.

Perinatālā nāve – augļa vai jaundzimuša bērna nāve perinatālajā periodā. Perinatālā nāve ietver augļa bojāeju pirms dzemdībām un to laikā (nedzīvi dzimis), un jaundzimušā nāvi pirmajā dzīves nedēļā (agrīna neonatāla nāve).

Nedzīvi dzimis – ir auglis, kurš piedzimis nedzīvs pēc 22. grūtniecības nedēļas (pēc 154 dienām, kad augļa svars parasti ir 500 g). Nāvi apliecina fakts, ka auglis pēc atdalīšanās no mātes neelpo un neizrāda nekādas citas dzīvības izpausmes, kādas ir sirdsdarbība, nabassaites pulsācija vai gribai pakļauto muskuļu kustības.

Antenatāli nedzīvs – augļa nāve , kas iestājusies līdz dzemdību darbības sākumam.

Intranatāli nedzīvs - augļa nāve, kas iestājusies dzemdību laikā.

Neonatāla nāve – dzīvi dzimušā nāve laikā no 0 līdz 27. dzīves dienai (27 dienas 23 stundas 59 minūtes).

Agrīna neonatāla nāve – dzīvi dzimušā nāve laikā no 0 līdz 6. dzīves dienai (6 dienas 23 stundas 59 minūtes).

Vēlīna neonatāla nāve – dzīvi dzimušā nāve laikā no 7. līdz 27. dzīves dienai (27 dienas 23 stundas 59 minūtes).

Neonatāla mirstība – ir dzīvi dzimušo nāves gadījumu skaits laikā no 0-27 dzīves dienām no 1000 dzīvi dzimušiem.

Agrīna neonatāla mirstība – ir dzīvi dzimušo nāves gadījumu skaits laikā no 0 līdz 6 dzīves dienām no 1000 dzīvi dzimušiem.

Vēlīna neonatāla mirstība – ir dzīvi dzimušo nāves gadījumu skaits laikā no 7 līdz 27 dzīves dienām no 1000 dzīvi dzimušiem.

Zīdaiņa nāve – dzīvi dzimuša bērna nāve pirmajā dzīves gadā (līdz 11 mēnešu un 30 dienu vecumam).

Zīdaiņu mirstība – ir pirmajā dzīves gadā mirušo bērnu skaits no 1000 dzīvi dzimušiem.

Mātes nāve – sievietes nāve grūtniecības laikā vai 42 dienās pēc grūtniecības izbeigšanās, neatkarīgi no grūtniecības ilguma un lokalizācijas tādu cēloņu dēļ, kas saistībā ar grūtniecību vai ko grūtniecība vai tās vadīšana pasliktinājusi, bet ne no nelaimes gadījumiem vai nejaušībām.

Mātes mirstība – mirušo sieviešu skaits grūtniecības laikā vai 42 dienās pēc grūtniecības izbeigšanās, neatkarīgi no grūtniecības ilguma un lokalizācijas tādu cēloņu dēļ, kas ir saistībā ar grūtniecību vai ko grūtniecība vai tās vadīšana pasliktinājusi, bet ne no nelaimes gadījuma vai nejaušības. Aprēķina uz 100 000 dzīvi dzimušiem.

Nāve tieši grūtniecības izraisīta cēloņa dēļ – nāve grūtniecības, dzemdību un pēcdzemdību perioda komplikāciju, ārstniecisku manipulāciju, kļūdu un nepareizas ārstēšanas dēļ vai no šo darbību sekām.

Nāve netieši grūtniecības dēļ – nāve no slimības, kas sākusies pirms grūtniecības vai grūtniecības laikā, ar grūtniecību nav tieši saistāma, bet kuras norisi pasliktina grūtniecības izraisītas fizioloģiskās pārmaiņas.

Gada vidējais iedzīvotāju skaits – ir aritmētiskais vidējais no iedzīvotāju skaita kalendāra gada sākumā un beigās.

Vecums – pilnu nodzīvoto gadu skaits; bērniem, kas jaunāki par 1 gadu, mēnešu skaits; bērniem, kas jaunāki par 1 mēnesi, dienu skaits.

Nāves cēloņi – ko ieraksta medicīniskā nāves cēloņu apliecībā, ir visas tās slimības, slimīgie stāvokļi vai ievainojumi, kuru dēļ iestājusies nāve vai kuri nāvi veicinājuši, un nelaimes gadījuma apstākļi vai vardarbība, kas ikvienu šādu ievainojumu izraisījuši.

Reģions – teritoriālais dalījums reģionos atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 26.maija Regulai (EK) Nr.1059/2003 par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi, kas nosaka NUTS piemērojumu Latvijas administratīvi teritoriālajam iedalījumam. Reģionos ietilpstošo pilsētu un novadu sarakstu skatīt: Ministru kabineta 2004.gada 28.aprīļa rīkojumā Nr. 271 "Par Latvijas Republikas statistiskajiem reģioniem un tajos ietilpstošajām administratīvajām vienībām".

Latvijas iedzīvotāju nāves cēloņu datu bāze, Slimību profilakses un kontroles centrs

Mirstības rādītāji aprēķināti uz 100 000 attiecīgā perioda vidējiem iedzīvotājiem.

Rādītāji pa vecuma grupām un dzimumiem aprēķināti uz 100 000 attiecīgās vecuma grupas un attiecīgā dzimuma iedzīvotājiem.

Mirstība no dzemdes kakla ļaundabīga audzēja (nāves cēlonis C53 atbilstoši Starptautiskā statistiskā slimību un veselības problēmu klasifikatora 10. redakcijai turpmāk (SSK-10)), dzemdes ķermeņa ļaundabīga audzēja (C54 pēc SSK-10), olnīcu ļaundabīga audzēja (C56 pēc SSK-10) un grūtniecības, dzemdību un pēcdzemdību perioda sarežģījumiem (O00-O99 pēc SSK-10) tika aprēķināta tikai uz sieviešu dzimuma iedzīvotājām; mirstība no prostatas ļaundabīga audzēja (C61 pēc SSK-10) – uz vīriešu dzimuma iedzīvotājiem.

Latvijas veselības aprūpes statistikas gadagrāmatas Saite

Statistikas dati Saite

Slimību profilakses un kontroles centrs

Jānis Misiņš

Veselības statistikas nodaļas vadītājs

Tālrunis: 67501582

Metadatu sagatavošanas datums: 02.09.2019.