Veselības aprūpes resursi

Ārstniecības persona – persona, kam ir medicīniskā izglītība un kas nodarbojas ar ārstniecību.

Ārsts – ārstniecības persona, kura ieguvusi izglītību, kas atbilst likumā „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” noteiktajām prasībām, un kura ar zinātniski pamatotu medicīnisko darbību tieši vai netieši iedarbojas uz cilvēku un savas profesionālās darbības ietvaros:
   - veic slimību profilaksi, diagnostiku, ārstēšanu un pacientu medicīnisko rehabilitāciju;
   - novērtē slimības un to izraisītos funkcionēšanas ierobežojumus ķermeņa, aktivitātes un dalības līmenī;
   - pēta slimības izcelsmi un profilakses iespējas.

Ārstu skaitā neietilpst:
   - nestrādājošie pensionētie ārsti un bezdarbnieki;
   - ārzemēs strādājošie ārsti;
   - ārpus veselības aprūpes jomas citās tautsaimniecības nozarēs strādājošie ārsti;
   - zobārsti;
   - zobārsti;
   - mutes, sejas un žokļu ķirurgi.

Praktizējošs ārsts – ārsts, kurš sniedz pakalpojumus tieši pacientam. Praktizējošo ārstu skaitā neietilpst ārsti, kuri strādā administratīvā, pētnieciskā darbā un citos amatos, kas izslēdz tiešu kontaktu ar pacientu.

Zobārsts – ārstniecības persona, kura ieguvusi izglītību, kas atbilst likumā "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu" noteiktajām prasībām, un kura savas profesionālās darbības ietvaros: veic alveolārā izauguma un mutes dobuma gļotādas, žokļu un ar tiem saistīto audu slimību profilaksi, diagnostiku un ārstēšanu, pēta šo slimību izcelsmi un profilakses iespējas.

Mutes, sejas un žokļu ķirurgs – ārstniecības persona, kuras kompetencē ir veikt zobu, žokļu un mutes dobuma orgānu un galvaskausa un sejas rajona slimību, traumu, iedzimtu un iegūtu defektu un deformāciju diagnostiku un ārstēšanu ar konservatīvām un ķirurģiskām metodēm.

Rezidents – ārsts, kas darba tiesiskajās attiecībās ar izglītības programmu īstenojošu ārstniecības iestādi, izglītojas valsts valodā specialitātes iegūšanai saskaņā ar akreditētu profesionālo rezidentūras izglītības programmu medicīnā.

Ārsts stažieris – diplomēts ārsts bez sertifikāta specialitātē, kas strādā sertificēta ārsta vadībā.

Māsa – ārstniecības persona, kura ieguvusi izglītību, kas atbilst likumā „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” noteiktajām prasībām. Personas tiesības uzsākt profesionālo darbību māsas profesijā apliecina diploms par vidējo profesionālo izglītību vai diploms par pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību, vai augstākās izglītības diploms par akreditētas māsu studiju programmas apguvi un personas iekļaušana Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā. Savas profesionālās darbības ietvaros māsa:
   - veic pacientu aprūpi;
   - piedalās ārstniecībā;
   - vada pacientu aprūpes darbu;
   - nodarbojas ar pacientu izglītošanu veselības jautājumos;
   - veic profesionālās izglītības darbu.

Vecmāte – ārstniecības persona, kura ieguvusi izglītību, kas atbilst likumā „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” noteiktajām prasībām, un kura savas profesionālās darbības ietvaros:
   - nodrošina fizioloģiskas grūtniecības aprūpi, organizē un vada fizioloģiskas dzemdības un aprūpi pēc fizioloģiskām dzemdībām, veic veselu jaundzimušo aprūpi;
   - konstatējot savā aprūpē esošas grūtnieces, dzemdētājas, nedēļnieces vai jaundzimušā veselības riska faktorus vai iespējamu patoloģiju, nosūta pacienti pie atbilstošas specialitātes ārsta;
   - piedalās ārstniecībā;
   - sniedz informāciju un veic izglītošanas darbu ģimenes plānošanas un kontracepcijas, grūtniecības, dzemdību un pēcdzemdību, krūts ēdināšanas, seksuālās un reproduktīvās veselības un bērna aprūpes jautājumos.

Personas tiesības uzsākt profesionālo darbību vecmātes profesijā apliecina diploms par vidējo profesionālo izglītību vai diploms par pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību, vai augstākās izglītības diploms par akreditētas vecmātes studiju programmas apguvi un personas iekļaušana Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā.

Ārsta palīgs - ārstniecības persona, kura ieguvusi vidējo profesionālo izglītību vai pirmā līmeņa augstāko profesionālo izglītību, vai augstāko izglītību saskaņā ar akreditētu ārsta palīga studiju programmu. Ārsta palīgs profesionālās darbības ietvaros atbilstoši kompetencei veic profesionālu un individuālu slimību diagnosticēšanu un ārstēšanu, kā arī sadarbībā ar ārstu nodrošina profilaktiskos pasākumus

Zobārstniecības māsa - ārstniecības persona, kura ir ieguvusi profesionālo vidējo izglītību. Zobārstniecības māsas kompetencē ir:
   - pacientu aprūpe mutes dobuma saslimšanu gadījumos;
   - noteikto diagnostikas un ārstēšanas procedūru nodrošināšana zobārsta uzraudzībā;
   - izglītojoši motivējoša darba veikšana dažāda vecuma pacientu grupām mutes dobuma profilaksē;
   - zobārstniecības kabineta darba organizēšana.

Zobu higiēnists – ārstniecības persona, kura ir ieguvusi pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību. Zobu higiēnista kompetencē ir:
   - pacientu aprūpe mutes saslimšanu diagnostikas, ārstēšanas un profilaktisko pasākumu gadījumos;
   - zobu higiēnas procedūru veikšana;
   - izglītojoši motivējoša mutes dobuma profilakses darba veikšana dažāda vecuma pacientu grupām.

Zobārsta asistents – ārstniecības persona, kura ir ieguvusi arodizglītību veselības aprūpē. Zobārsta asistenta kompetencē ir:
   - dalība mutes dobuma ārstēšanas procesā – nepieciešamo medicīnisko ierīču un darba vietas sagatavošana ārstēšanas procesam, pacienta psiholoģiskā sagatavošana pirms manipulācijas uzsākšanas, asistēšana zobārstam manipulāciju laikā zobārstniecības kabinetā, darba vietas sakārtošana pēc manipulācijas;
   - rentgenoloģiskās diagnostikas pasākumu veikšana un radiācijas drošības pasākumu kompleksa nodrošināšana zobārstniecības kabinetā;
   - pacienta novērošana un pirmās palīdzības sniegšana;
   - infekciju kontroles pasākumu nodrošināšana un drošas darba vides uzturēšana zobārstniecības kabinetā;
   - administratīvā darba veikšana zobārstniecības kabinetā.

Radiologa asistents – ārstniecības persona, kura ir ieguvusi pirmā līmeņa profesionālo augstāko medicīnisko izglītību radioloģijā vai vidējo speciālo medicīnisko izglītību ar pēcdiploma specializācijas apmācību radioloģijā. Radiologa asistenta kompetencē ir:
   - veikt radioloģiskās procedūras vai diagnostiskās radioloģijas izmeklējumus;
   - nodrošināt radiācijas aizsardzību un drošumu, starojuma dozas optimizāciju, kā arī pacienta aprūpi diagnostiskajā radioloģijā, nukleārajā diagnostikā un staru terapijā;
   - izvēlēties izmeklējumam atbilstošu ekspozīcijas režīmu un parametrus, nodrošinot diagnostiskās radioloģijas procesu;
   - izvēlēties un lietot projekcijas un pozicionēt pacientu;
   - izvēlēties attēla iegūšanas veidu un/vai lietot medicīniskās ierīces, lai iegūtais attēls būtu optimāls;
   - veikt attēldiagnostikas procedūras;
   - novērtēt iegūtā attēla atbilstību mērķim, ievērojot visus noteikumus, kas saistīti ar kvalitātes kontroli radiogrāfijā;
   - veikt staru terapijas procedūras saskaņā ar pacientam apstiprinātu individuālo staru terapijas plānu, lai plānotais mērķapjoms saņemtu nepieciešamo jonizējošā starojuma dozu, maksimāli aizsargājot citus orgānus un audus;
   - veikt pacientam radionuklīdās diagnostikas procedūru.

Funkcionālais speciālists (fizioterapeits, ergoterapeits, tehniskais ortopēds, audiologopēds, uztura speciālists, mākslas terapeits, optometrists) – ir ārstniecības persona, kura ieguvusi otrā līmeņa profesionālo augstāko medicīnisko izglītību un darbojas atbilstoši savai kompetencei ārstniecībā. Savā specialitātē funkcionālais speciālists profesionālās kompetences ietvaros:
   - pārzina cilvēka funkcionālo ierobežojumu novērtēšanu un rehabilitācijas principus;
   - veic ārstēšanu, izmantojot atbilstošu diagnostiku, novērtēšanu un medicīniskās tehnoloģijas, un dod atzinumus;
   - veic profesionālās izglītības darbu.

Farmaceits – veselības aprūpes speciālists, kurš organizē un veic farmaceitisko aprūpi, plāno un uzrauga zāļu gatavošanas procesu pēc individuālām receptēm un ārstniecības iestāžu rakstveida pieprasījuma.
Pieņem receptes un izsniedz recepšu un bezrecepšu zāles, nodrošina zāļu un citu veselības aprūpes, profilakses un veselības veicināšanas produktu apriti. Plāno, organizē un vada aptiekas darbu. Lai strādātu aptiekā, ir jābūt reģistrētam Latvijas Farmaceitu biedrības uzturētajā reģistrā.

Farmaceita asistents – veselības aprūpes speciālists, kurš gatavo zāles pēc ārsta receptēm un ārstniecības iestāžu pieprasījumiem. Veic zāļu izsniegšanu farmaceita uzraudzībā, nodrošina veselības aprūpei un ķermeņa kopšanai lietojamo preču izsniegšanu, informē pacientus par zāļu lietošanu atbilstoši ārsta norādījumiem. Lai strādātu aptiekā, jābūt reģistrētam Latvijas Farmaceitu biedrības uzturētajā reģistrā.

Pārskata sagatavošanā tiek izmantoti Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra dati (Veselības inspekcija). Ārstniecības persona tiek uzskaitīta vienu reizi atbilstoši pamata darba vietai. Dati tiek sagatavoti atbilstoši Oficiālās statistikas programmas nodrošināšanai.

Dati par farmaceitiem un farmaceitu asistentiem tiek saņemti no Latvijas Farmaceitu biedrības Farmaceitu un Farmaceitu asistentu reģistra. Iekļauti vispārēja, slēgta tipa aptiekās un aptieku filiālēs strādājošie farmaceiti un farmaceitu asistenti.

Latvijas veselības aprūpes statistikas gadagrāmatas Saite

Statistikas dati Saite

Slimību profilakses un kontroles centrs

Jānis Misiņš

Veselības statistikas nodaļas vadītājs

Tālrunis: 67501582

Metadatu sagatavošanas datums: 01.07.2020.