Medicīnas tūrisms

Medicīnas tūrists ir ārzemnieks, fiziska persona, kura ceļo ārpus savas pastāvīgās dzīvesvietas valsts, un kura ceļojuma laikā saņem plānveida medicīnas pakalpojumus Latvijas administratīvajā teritorijā, kas netiek segti no valsts budžeta līdzekļiem.

Pārskatā neiekļauj informāciju par veselības aprūpes pakalpojumiem, kas sniegti:

• a) ārzemniekam ar pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā;
• b) bezvalstniekam, kuram bezvalstnieka statuss piešķirts Latvijas Republikā;
• c) ārzemniekam, kuram Latvijas Republikā piešķirts bēgļa vai alternatīvā statuss;
• d) patvēruma meklētājam;
• e) ārzemniekam kā neatliekamā medicīniskā palīdzība pēkšņu saslimšanu vai traumu gadījumos, t.sk., ja persona uzrādījusi Eiropas veselības apdrošināšanas karti (EVAK);
• f) apcietinātajam un notiesātajam brīvības atņemšanas iestādēs;
• g) Ziemeļatlantijas līguma organizācijas un Eiropas Savienības dalībvalstu bruņoto spēku militārpersonām, bruņotajos spēkos nodarbinātajām civilpersonām, šo militārpersonu vai civilpersonu apgādājamiem, kā arī citām ar bruņotajiem spēkiem saistītajām personām, kurām ir apliecinājums par tiesībām uzturēties Latvijas Republikā;
• h) Ukrainas pilsoņiem, kuru dzīvesvieta ir Latvijas Republika un kuri šeit saņem Ukrainas vai Latvijas un Ukrainas valsts maksāto pensiju;
• i) u.c.

Reģions ir teritoriālais dalījums reģionos atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. maija Regulai (EK) Nr. 1059/2003 par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi, kas nosaka NUTS piemērojumu Latvijas administratīvi teritoriālajam iedalījumam. Reģionos ietilpstošo pilsētu un novadu sarakstu skatīt Ministru kabineta 2021. gada 7. decembra rīkojumā Nr. 911 "Par Latvijas Republikas statistiskajiem reģioniem un tajos ietilpstošajām administratīvajām vienībām".

Pastāvīgā dzīvesvieta ir personas pastāvīgās dzīvesvietas valsts kods atbilstoši standartizētajam Valstu un teritoriju kodu sarakstam, kas attēlots kā divi burti (ISO alpha-2). Gadījumos, ja pacientam tomēr nav zināma pastāvīgā dzīvesvieta, valsts kods norādīts kā „ZZ”. Gadījumos, ja pacientam nav zināma pastāvīgā dzīvesvieta, taču zināms, ka šis pacients ir Latvijas pilsonis, kurš emigrējis uz citām valstīm, kur šobrīd pastāvīgi dzīvo, dzīvesvieta norādīta kā „XX”.

Kopējā veselības aprūpes pakalpojuma summa - tiek norādīta kopējā reālā summa, ko pacients ir samaksājis par veiktajiem pakalpojumiem.

Vecuma grupa - tiek norādīts pacienta vecums gados, uzsākot ārstēšanos.

Ārstēšanās ilgums iestādē:

• a) stacionāra pakalpojumiem tiek norādīts ārstēšanās ilgums dienās. Jāņem vērā, ka iestāšanās un izrakstīšanās dienas kopā skaitāmas kā viena diena;
• b) ambulatorajiem un dienas stacionāra pakalpojumiem tiek norādīts apmeklējumu skaits dienās (pat ja vienā dienā apmeklē trīs speciālistus, tad skaita kā vienu dienu).

Vidējais ārstēšanās ilgums – visu pacientu kopējo ārstēšanās ilgumu iestādē dala ar kopējo pacientu skaitu.

Iztērētā summa medicīnas pakalpojumiem uz vienu pacientu – visu pacientu kopējo veselības aprūpes pakalpojumu summu dala ar kopējo pacientu skaitu.

Informācija par 2019. gadu ir apkopota, pamatojoties uz ārstniecības iestāžu sniegto informāciju atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 6. janvāra noteikumu Nr.10 „Noteikumi par valsts statistikas pārskatiem veselības aprūpes jomā” 8. pielikumam.

No 2020. gada informācija tiek apkopota, pamatojoties uz ārstniecības iestāžu sniegto informāciju atbilstoši 2018. gada 27. novembra Ministru kabineta noteikumiem Nr.720 „Noteikumi par oficiālās statistikas veidlapu paraugiem veselības aprūpes jomā” 8. pielikumam.

Veidlapa tiek iesniegta atbilstoši Oficiālās statistikas programmai.

Saites Statistikas dati

Slimību profilakses un kontroles centrs

Jānis Misiņš

Veselības statistikas nodaļas vadītājs

Tālrunis: 67501582
janis.misins@spkc.gov.lv

Metadatu sagatavošanas datums: 31.07.2025.